Tu kā nāvējošais orkāns

Tu kā nāvējošais orkāns
Visu mani ierauj sevī
Tu kā zilais, dziļais okeāns
Paņem to, kas atdots tev

Tu kā nenogurstošs magnēts
Stipri pievelc mani
Lūdzu, vai es nievāts, vai es slavēts
Pievelc mani - dzelzi, magnēt`

Tu kā rudens zieds
Kurš plaukstot nejūt aukstumu
Cik gan rasas nav pār tevi liets
Aizvien paliec zieds tu mīļš

Es tik neliels graudiņš
Orkānam kurš dots
Es tik ūdens malciņš
Zieda saknēm kājās liets

Es tik melna rūda
Dzelzī jāpārtop vēl man
Dažreiz pacietība rūgta
Bet vai tādēļ jāraud mums?

Lielā dzīvē upe aizrauj
Strautu spītīgu tu prom
Orkān apstājies un atļauj
Klinšu grēdai līdzi virpuļot

Sāļais ūdens malciņš
Laimē, saqldā strautā top
Mazais smilšu graudiņš
Mīlas pārveidots ir klints