Serenāde Dievei

Ar pirkstiem velku pāri tavai miesai,
Kā pāri, kaut kam maigam, varbūt zīdam,
Un lūdzu, tev lai ieklausies šai dziesmā,
Ko dziedāšu es tev līdz pašam rītam...

Par karstu sauli, varbūt divām,
Līķiem smirdošiem, bet varbūt dzīviem,
Par debesīm un mošķiem ellē,
Par mūku klintī kaltā cellē,
Es dziedāšu par tevi mana laime,
Par taviem skaistiem matiem vējā,
Par tavām lūpām skūpstā karstām,
Par tavām acīm aizmirstībā...
Es mīlestību, naidu pieminēšu,
Bet gudri/gurdi netērgāšu lieki,
Es tevī vēršos visu bezgalīgo nakti,
Kā dusi mana Dieve saldu miegu...

Es redzu, miegā smaidi, koķeti un skaisti,
Un piespied galvu tuvāk man,
Es zinu, klausies manā dziesmā, dzirdi,
Kas manās lūpās rodas, un tavās ausīs skan.
Tu miegā paņem manu roku, piekļauj krūtīm,
Es jūtu savu metronomu tavu sirdi,
Kas mierīgi man takti sit un sit,
Kas sitīs ritmu VARBŪT arī rīt...