apstāvēšana

Šai skaistai mīlai
Pieci vīri sanāk
Nekrologu lasīt.
Septiņas druknas tantiņas
To apstāv ik nakti
Līdz saullēktam.
Pirktas apraudātājas,
Pirkstiem sagrābušas savas plānās,
Pelnu blāvās matucirtas
Papēžiem sitoties iet aiz šī līķa.
Skaļi ķērc tēlotās raudās un raustās.
Skaistais bērns, tu mūsu bijis,
Nu miris,
Klusi dus zārkā
Izoperētām jūtām, acis aizvērtas,
Dvēsele saņurcīta.
Jauki, viss iznīkst!
Sašķīst vai sapūst.
Kāpēc tad sākt,
Tu jautā.
Nezinu!
Lai zinātu-
Kā labāk būtu,
Ka labāk būtu-
Nesākt.