celš uz veco muižu

Ļaunā saullēkta gaisma,
Aplauztās liepas gar ietvi.
Pieputējis rīts, klusi gaiteņi,
Mirušas halles, kur pusnaktī zvana
Pagātnes soļi.
Otello čukst tumsā un plātīgi āksti nāk,
Grib mani aiznest
Sveces jau sadegtas
Gar deju zāles sienām
Ovāli spoguļi,
Eju tuvāk-
Nav atspulga mana.
Saplaisājis lazurīts rotaslietu kārbā,
Samta piedurknes, veclaicīgs krekls,
Mežģīņotu apmali.
Apgāzti kausi, spīd paliekas vīna.
Skaista dzīve.
Atveru durvis-
Tur vannasistaba, izlikta marmora plāksnēm.
Vannā-tavs stāvs, klāts putām.
Sārtas švīkas gar roku,
Ķeburainas, sarkanas zīmes,
Sadzītas ādā
Un veido rēbusu par tavu
Būtību,
Kuru man nesaprast vairs.