Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

"melnā loģika"

Deviņdesmit pieci stāsti par miršanu,
Piecdesmit grami apnikuma,
Rūgusi vīnogu sula
Un sakaltis zars-
Tas veido šo dienu.
Kāds salipinājis
Nejēdzīgu veidojumu,
Kolāžu par mani.
Truli banāli,
Beigās ir garāža,
Aizvērtas, noslēgtas durvis.
Varbūt dūmvads.
Varbūt nē.
Pamestas rūpnīcas sienas,
Kur nav ne dienas, ne naktis
Mūžīgs miers.
Sasalums.
Mazliet sāp.
Tur mētājas kārbas
Ar tabletēm.
Tas nav epilogs,
Nedz arī nekrologs,
Būs tikai viena frāze,
Melns vārds,
Iedrukāts rīta laikrakstā, ko lasi pie kafijas.
Vidējā statistika, sauciet, kā gribiet,
Demogrāfija vai pornogrāfija:
“Viņa mira jauna”.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-12-04 18:05 
Kas šodien notiek!!! ??? Visi par miršanu vien runā! Tādus dzejoļus lasot ne tikai
man un Plānprātiņam paliek baisi, bet pat Līriskais purva ūdrs šausmās sastings. :(
 zilpodze  2005-12-04 18:13 
Es reizēm domāju, kāpēc viņa mira jauna. Meitene ar diviem puķu vārdiem. Kas rakstīja
dzeju - Es nebiju tāds bērniņš ar debesu rasu.
Es negribu lasīt - viņa mira jauna.
Labāk, lai viņas dzīvo ilgi un laimīgi, kā pasakā.
 Lichia  2005-12-04 18:32 
[..]arī Austra Skujiņa.
 EcLiPse  2005-12-06 12:38 
skaisti.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?