XXIII gadsimts

Skrūvspīlītes nežēlīgi ķērc
dižkoku zaros.
Āmuri bezjēgā dauzās pret laktām .
Visur kaut kas notiek,
Kaut kas klaudz,
Kāds kādu sauc,
Bet nekad nekad
Nesasauc.
Ļaudis steidzas un grūstās-
Drīz pēdējā pietura:
Visiem jātraušas ārā,
Jānorauš darbdienas sviedri no vaigiem.
Vai dzīves.
pamazām jāiet uz miera mājām,
Tagad jau laikam uz
Tām-
Vienīgajām,
Mūžīgajām un īsteni vērtīgajām. Pēdējajām.
Bez cenas.
Es kaut kur dejoju
Starp dimensijām
Neredzu
Nedzirdu
Neesmu
Gribas vēl klejot, neredzēt izeju
Aizmest tās klapes no acīm un smieties.