sunītis

Paņem to muļķīti konkrēti,
Piesien striķī
Un vazā sev līdz!
Lai slauka grīdas ar savu mēli
Un cēli zemojas
Tavā priekšā
Ja kaut kas netīk-
Iebliez pa purniņu sunītim savam,
Paplūkā vilnu un neiedod kārumu
Met savas skumjas un dusmas tam
Mugurā-
Lai nes.
Un atkal ir rīts.
Tā mazā Lolita garajos šņorzābakos
Atkal
Un atkal
Pie manām durvīm trīc,
Izvazāta pa peļķēm un netīrību.
Pastieptu baltu, šauru plaukstu
Lūdz kādu suņbarības graudu,
Varbūt naudu.
Nezinu gan
Varbūt cilvēcību, vienu vāri paviršu glāstu
Pār galvu ar aukstu delnu
Sajūtas un smaidu,
Pirms tā aiziet
Ielās
Cēli degradēt sevi.
Un notirgot ikdienai