Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vīrietis, kad gaida.

Neparastais, neierastais tukšums
Iemiesojas ik vienā šūnā.
Visuma bezgalības lomā –
Vīrietis gaida un domā.

Šaudās šaubas ar komētu sparu,
Dedzina sadegot, pārņem to varā.
Varbūtības kontekstu murgā,
Bijušais atbalsīs buras.

Stāv laiks, kā iestidzis purvā,
Kā ledus kas atkusni sūna.
Kā migla pie zemes tas turas,
Līdz miļotā atver durvis...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-11 16:51 
Man patīk izpildījums, kaut arī manā skatījumā tas nav pilnīgs, jo satur visādus
jocīgus salīdzinājumus. Visums nav bezgalīgs! ;)
 Vinnie  2004-06-11 21:06 
ziben, tu esi atradis visuma galu (beigas)???? :))))
 irisi  2004-06-12 00:47 
Priekš šitā pasākuma pavisam garlaicīgi!??
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?