Oda sev.

Šai sīko niecību tirgū
Vienmēr es būšu zirgā

Tīk pasauli apgriezt ar kājām gaisā
un kutināt tai pēdas.
Lai brīnās tie, kas pa dzīvi maisās
- tā viņu pašu bēda

Pieņemts un atstumts šai barā,
Apjūsma, nosodījums, skaudība baltā.
Nesapratnes, absurda morāles purvā,
Es dzīvoju - tas man sagādā baudu.

Personības sīkas saņemu vienā saišķī
un izslauku tām prātus.
Nav labojamas galvas mietpilsoniski laiskās,
Tās radītas lai viņas drāztu.

Jūs alkatīgie soģi, kas likteņa pabirās mīt,
Jūs puritāņi, plebeji, apziņas kropļi.
Es smoku, bet vēlos asnus dzīt!

Es matrozis šai dzīves kuģī,
Kam kapteiņa amats nav svešs.
Lai nosmīn sīklaivas stūrētājs
Tam smadzeņu elpa šaurībā dveš

Nožēla cinismā peldas, seklumā iebrienot.
Aklā, naivā vientiesība.
Putekļaino uzskatu pažobelē nevar lidot.
Nost no ceļa! - Mana patiesība!