Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēdējais lidojums

Es lūdzos,
uzliec man kādu dzērienu,
Nolaizi manas sāpes un rētas
Netīras sēpijas krāsā.
Lūdzu, dāvā man prieku
Krāsainas pasteļu kastes
Veidolā
Es uzzīmēšu mums spārnus,
Pāris karotes laimes,
Kārotos nimbus,
Kronēšu mūs
Mēs valdīsim!
Pār viņiem, tiem muļķīgiem,
derdzīgiem mirstīgiem.
Abi pārāk labi
Šai zemei
Aiziesim
Prom turp,
Kur sašvīkājusi līnijas
Mana roka
Ar pasteli rožainu.
Kur kodes un rūsa nesaēd.
Mūs.
Es nebūšu. Mēs būsim.

Viedokļi par dzejoli
 ruttta  2005-11-29 12:55 
Mēs savu dzīvi paši varam izkrāsot...
 klusaisMiileetaajs  2005-11-29 13:29 
Ličij, pastāsti lūdzu tuvāk, kur īsti uz tava augumiņa atrodas rētas. Tad padomāšu,
izvērtēšu un varbūt palaizīšu. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?