(sniegs iedvesmo.)
kontrastējošs krauklis
piesnigušu debesu fonā
cēli sēž kailajā kokā
aiznieg ausis
apsnieg acis
nosnieg spalva
(tā viņa balva)
sniega maisus
vaļā raisa
Fotogrāfs
stingrām stiprām
Tēva rokām
vēl nav gana
(bet man ir labi)
viens pēc otra
pazūd kraukļi
melnie draugi
pozējot nosala
gaidīdami
zibspuldzi.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2005-11-27 22:01 |
Tādi tie kraukļi ir, nepacietīgi.. Man arī bija līdzīgi, bet ar pīlēm. Pozēja, kamēr
iesala ledū. :)) |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-28 21:07 |
Fotogrāfām pa purnu!!!
Vai nevari man līdz pabalstam aizdot 50 santīmus...? |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-29 07:14 |
izlasīju vēlreiz,labs dzejolis un tos 50.santīmus man nevajag - atradu vienā kabatā
veselu latu |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-29 07:15 |
| atsūti savu kailfoto |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-29 07:16 |
| lasu vēlreiz,iedvesmo gan, bet atsūti savu kailfoto |
| MyHappyEnding |
2005-11-29 18:08 |
man šķiet,ka nicku esi izvēlējies sev ļoti piemērotu. plāns-prāts. jeb tu tikai
izliecies. vari neatbildēt. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!