nadježda.

kalsnās pusmūža sievietes
tramvaja vadītājas
zvīņainajā sejā
rudens saule danco.

pie vadības pults
cigarešu paciņa
viņas pusdienas
nē,belašam naudas pietiek
(bet) atkarība dara savu
(un) belaštante nesež vairs
pie vērmanīša.

vientulības un rutīnas
pārlieku lielā deva
smacē vairāk nekā
padomju laika kabīne
nožēlojamā alga
hroniskais klepus
un vecais zābaciņš.

centrāltirgus -
viņas romas kolizejs.
ierūsējis sapnis
vēl deg viņas
dūmakaini zaļajās acīs.

gandrīz nemanāms
itkā starpcitu
uz viņas bāli dzeltenīgā kakla
guļ kulons
-Надежда-

akla zeltaina kļavas lapa
pieplok pie stikla
bēgdama no sētnieces.