+++

Viņš dzīvo manā saprātā
Liek teikt, ko nevēlos
(Pasaki man kaut ko skaistu!)
Es-tā salauztā spēļmantiņa
Puspamestas bērnistabas stūrī
Es-tas kāpurs,
Kas nekļūst par taureni.
Es-tā tumsa un padauza
No Bodlēra dzejas nākusi.
Viņš māca netīras spēlītes
(paspēlējamies kā bērni)
pa īstam,
pa jokam.
bet bērni nenes postu.
pabojājam dzīves,
samīcam kāda rūpīgi veidotos
māla nieciņus sirsniņu tizlā formā
izraisam karu
un paisumu tuksnesī
izsitam vēl kādu tās rūpnīcas logu,
vienalga, kādas stulbības
galvenais-pa īstam
kopā
postīt, postīt un nonest
no zemesvirsas šo to.
kamēr vēl mūsu sejas pasaules ģeogrāfiskā kartē
turas
bez burtiem, bez vārdiem.
Bet kopā
(un mirstam ekstāzes pilnā
jūsmā, ka mēs-
pilvērtīgi saderīgas ābolu pusītes.)