Laikam..

Falši šņukstot par pieviltu mīlu
Nez, bet tā it kā bij` lielāka par
Ēģiptes Nīlu.
Viņas smaids sakakāpa līdz ausīm
kad teicu viņai ko zinu.
Es meloju. Melot laikam nav labi,
Bet man piekāst.
Viņa to nezina un mums abām ir labi.
Kad pie upes vasarā sēdēj` viņi abi
mums smaids likās skaists
un naids ar jauks, tikai palaists.
Nepiejaucēts, nepieradināts.
Kad tā tikai ar viņu galā
viss jau bij` sagājis sviestā.
Kopš tā briīža viņa dzīvo piepilsētas miestā,
Bet viņš no zemes virsas pazudis.
Laikam.