par riitu

Šorīt uzausa sarkans rīts
Un es zināju,
Ka sāpēs.
Es tikai nezināju,
Kas-
Tas, ka rīts,
Vai tas, ka sarkans.

Un tad man likās,
Ka sāpēja abi reizē
Ar dubultu sāpi.

Apslāpēts kliedziens
Iesprūda rīklē.
Un es nezinu vairs par ko.

Un es kliedzu
Par tām deviņām pēdām zemes.
Un es kliedzu
Par tām trim saujām smilšu.

Un atkal par deviņām
Un atkal par trim.

Līdz kliedziens pārtapa smieklos.
Varbūt par sarkano
Varbūt par rītu.

Nav taču svarīgi,
Kas nomoka un nogalina.
Galvenais ir nomirt
Ar smaidu.
No agra rīta
No sarkana rīta.
Ar sarkanu sāpi sirdī.
Un smaidu par dzīvi.