grāfa Līgava /lielās cerības/
Padedzinam manu līgavas plīvuru!
Skat, kā tas kūp
Driskas no pagājības,
No nebijušās dzīves
Smirdīgi, indīgi kodīgi dūmi
Caur tavu apziņu dejo
Ieklejo smadzenēs
Un audos
Baudu vedību kūku
Ar devu pūdējuma
Un puvuma
Trūdu smaku.
Baltā, zīdainā kleita izirst
Nevainība, šķīstība,
Upurēta dēmonu ordai
Par godu.
Jūdasa skūpsts uz manas pieres-
ved mani tajā telpā
Un apguldi
Elpā tavā nāveklīgi vārdi
Par kaut ko svētu un dārgu
Manu brūtes rotu
Brutāli noplēs un aizmet
Aizmirsti.
Svinam šonakt beigas!
Dedzinam tillu un nevainību.
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-14 18:40 |
Šitais gan labs dzejolis citādi jau sāku domāt,ka par velti te ienācu,lasīšu
nākošo,lēni man iet tā lasīšana, bet uz liecības vienmēr bija trīs,nopietni. |
| peedeejie_desmit |
2005-11-14 20:21 |
Liec mieru Lichiai, mērgli.. atceries labāk mani - tavu klases audzinātāju no
Pastendes palīgskolas - pie manis vēl glabājas tavs izlaidumklases žetons ar gurķu
groza attēlu.. |
| klusaisMiileetaajs |
2005-11-14 20:55 |
Tiešām labs dzejolis. Ne jau katram no pēdējiem desmit spējīgs saprast īstu dzeju.
Staigā vien tālāk ar to žetonu. Plānprātiņam VID-ā žetons nenoderēs. Vai ne tā,
plānprāt?
Es laikam vairāk neprecēšos, jo Lichija joka pēc šīs rindas nav
rakstījusi, bet brīdina, ka var notikt viss kas. |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-14 20:58 |
Izlasīju vēlreiz,ak,kungs,ja plēš drēbes tad jau tā ir izspēkošana,pie mums
palīgskolā (pirms VID) viens saplēsa meitenei priekšautiņu un dabūja sēdēt Cēsis.
Nevajag plēst;ja nē, tad nē. |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-14 21:01 |
Tas žetons jau nu gan nederēs,mums ir savi,bet kM precies gan tikai neko neplēs,bet
tā maigi un uzmanīgi... |
| peedeejie_desmit |
2005-11-14 21:22 |
Korišs Dripju Andžs man to gadījumu ar priekšautiņu pie glāzītes savulaik atstāstīja,
piebilzdams, ka salīdzinājumā ar Pastendes skolu, pie viņiem Cēsīs esot iņsķitut
blagorodnih ģevic... |
| Lichia |
2005-11-14 23:14 |
Muļķīgi!! Pēc rakstītā satura rodas iespaids, ka vien apersona vada garu,
"dziļdomīgu" monologu. Sorry, bet traki infantili tas viss izklausās-tā "tualetes
tematika", raksturīgā 4-gadīgiem knēveļiem u.c. marasmi. Ha. "Kritiku vajag mācēt
uztvert". Bet jūs(tu) jau te nerakstāt kritiku-tikai beztēmā murgojat (nu vairs pat
ne smieklīgus)slima suņa (ne)cienīgus murgus. Ok, var aju pajokot, bet-kas par daudz,
tas par skādi. Nomainiet. Kaut ko. Tā pamatīgi. |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-15 02:30 |
Lichia, man arī riebjas šīs muļķības,jo no paša sākuma jau patika dzejolis, bet tie
pārējie āksti man sajauca galvu un es arī padevos pašplūsmai, tagad pašam kauns. |
| klusaisMiileetaajs |
2005-11-15 09:03 |
Es tāpat. Palika man žēl murgojošais 3-gadīgais slimais sunītis.
Bet dzejolītis
patiešām zvērīgi laps! |
| galvaskauss |
2005-11-15 10:25 |
| Interesants dzejolis.Man patika. Bet komentos atkal tie kumēdiņu taisītāji klāt. |
| klusaisMiileetaajs |
2005-11-15 16:55 |
Laps dzejolis, bet, pārlasot vēlreiz virsrakstu, apstulbu. Vai tad grāfa līgava ir
jau grūta? Vui, gribēju teikt, stāvoklī pēc visa tā haosa, ko Ličija apraksta? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!