ne pa jokam

autors: Lichia [dzejoļi]

Ne pa jokam tā-
Būt.
Gulēt zemē un lūgties,
debesīs vērties,
Kamēr svērtenis un aka
Jau tuvu.
Drīz nāks viņi un
pa gabaliņam izpreparēs
mani,
Izpētīs, izmērīs,
Lai zārku uztaisītu,
Savām runām,
Lipīgi riebīgi
Nolaistītu.
Nav jau tam nozīmes-
Galvenais, ka tavā,
debesīs vai pagrabā,
vienalga,
galvenais, lai tavā.
Zem
Ap
Ziņā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2005-11-14 19:57
Tev ir smuki dzejoļi,šitais man arī patīk.liekas,ka te tiešām ir labi dzejnieki nevis,kā "feini" kur tādi plānprātiņi vien nolasījušies,bet par "draugiem" vispār nav ko runāt.
Plaanpraatinjsh	2005-11-14 21:16
Izlasīju vēlreiz,tad jau iznāk,ka tas zārks ir apvemts,gribu tikt līdz dzejoļa serdei,varbūt kāds var palīdzēt....
malva	2005-11-15 00:10
tiešām ne pa jokam teksts...
klusaisMiileetaajs	2005-11-15 09:05
Kāpēc jāguļ zemē un jālūdzās? Labāk ielaid svērteni akā, iesmel ūdeni un noskalo to lipīgo kasti.
galvaskauss	2005-11-15 15:46
Ļoti patīkams,baudāms dzejolis,tiesa,mazliet neparasti simboli, bet tas tikai atsvaidzina dzejoli.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!