Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
atraitnes vēstules (adresāts nezināms, kritis karā)
Vai tā jums ir labi?
Alkstu pakalpot! Nāvīgi niekoties Smieties Smieties piedzerties Lai nebūtu tavas sejas Ikkatrā dimensijā Rakursā nepareizā, Kas nojauc man kursu uz galu Uz nākotni Manu, tagad jau manu Bez tava nāvīga smīna Mīļa, man tik mīļa. Salej glāzēs Devu grādīgas dziras, Mans vīrs Tevi mīlu, Kāptu sārtā ar tevi, Mirtu šariata tiesā Un ikkatrā lietā, Ka tik ar tevi un tevī Spīd gaisma Skaisti Tunelim mala un gals. Tas metro. Varbūt vagona logā tava Dievīgā, grēcīgā seja smejas Ir vēls, es jau eju, Mans vīrs. Iznāksi pretī?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|