Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

smieklīgi tā

Šonakti rēgaini lija
Ar savu pirkstu
Vilku pār tavu pieri.
Ārēs vairs neausīs saule.
viens, neradis ceļu uz mieru
Bailēs lieks galvu
Pie manām krūtīm
Es-kaut kādā būrī
Vairs ne tuvu
Vairs ne tava
Ne sava.
Nozagta pasaulei
Domās izleju žulti
Lai jūti,
Ka mīlu,
Ka tava
Reiz biju
Un tagad,
Tagad lija.
Iecērt man pāris rētas,
Lai metu mieru
Un saprotu,
Ka bija
Labi un savādi
Kad mēs ar tevi
Katrs
Ne savā ādā un
Ne pa savam
Spēlējām kaut kādas kārtis
Uz nāvi.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-11-13 20:25 
Kaut kāds reps. Nesapratu, kas tur lija? Vai runa ir par putnu vai par lietu? Kad
sāks snigt, būs vēl trakāk. Met mieru, davai!
 ugunsliesma  2005-11-13 21:09 
man gan taa liekas skaista dzeja...
 klusaisMiileetaajs  2005-11-13 21:23 
Man jau arī!
 Lichia  2005-11-13 22:27 
KM, es jau par to pašu-met reiz mieru šitiem niekiem jebšu arī nopublicē savus cēlos,
spārnotos, dziļdomīgos textus ar atskaņām, lai varu pasmieties reiz ;)
 Nomads  2005-11-14 10:04 
Kārtis pašu zīmētas, laiks pašu zagts,
Lietus matos, kā mati, tu - stāvi,
lietū.
Varbūt gaidi. Varbūt turpat. Pilnmēness atnāks. Parīt.
 spirkalka  2005-11-14 15:31 
Vienreizeeji.
 klusaisMiileetaajs  2005-11-14 15:55 
Ko tu ar to Spirkalka, domā?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?