ar noslieci. Psihopāte

autors: Lichia [dzejoļi]

Ilgojos pēc postošas kaislības,
Patosa pilnām sarunām!
Pēc zilskābes, devas vīna
Un nikotīna.
Vēl kādas tabletes,
Klofelīnu, suprastīnu.
Nāvīgi plītēju
Un spītēju
Spītēju!
Visvairāk laikam jau
Sev.
Skurbinošš tvans,
Trīcēdams nāks kāds rīts.
Es komā
Ārpus īstenas bohēmas
Konstatēju,
Ka piemīt man
Ļoti, ļoti smaga atkarība
no
Dzīves.
Jāārstējas.
Lai zūd.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
u_n_a	2005-11-08 14:31
Salts, bezgalīgi salts skatiens Tavā sirdī ledus puķes iepūtis. Skarbs, bezgalīgi skarbs glāsts Tavā sirdī dziļas asiņainas vagas atstājis...
spirkalka	2005-11-08 14:49
tas neaarsteejas. un baigi pieliip citiem. taa ir slimiiba, kas vienalga beidzas visiem vienaadi... bet baudiisim to kripatu pa kripatai!!!
Turorist	2005-11-08 15:26
Galvenais lai temperatuura nekriitas, Tad gan ir beigas
Nomads	2005-11-09 15:40
Mans postītais tagad vējā izsētais prāts, tagad turpinās manī kā svārsts, kā atbalss turpinās, joprojām kā dziesma, nemiers pateikt Lūdzu, esi manā neprātā prāts un es būšu tavā...
Lichia	2005-11-11 01:12
Haoss ar haosu? Vai haoss pret Haosu? Visiem vējiem ļaujamies, lai tie mūs izplucina pa visiem pasaules nostūriem, kādu daļu tevis manā apziņā ieputina?
klusaisMiileetaajs	2005-11-11 12:14
Ja seksam nepietiek ne partneru ne citu resursu, tad jau nav par skādi pielikt mūli. Kādu laiku būs miers.
Tava_Stabilitate	2005-11-11 17:21
Šis man kaut kā patikās, vismaz līdz begām tiku gan.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!