Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

upuris

Garlaicīga dvēseles eksekūcija,
Ko tu man veic
Tā vienaldzīgi
Brīdi pa brīdim
Nīcini
Noniecini.
Zemēs iemin mani.
Pasaules skumjas
Man ielejas sejā
Brīžos, kad es
Ar tevi
Un sevi
Vienatnē.
Pārītis uztrītu kinžalu
Ar manu ēnu
Spēlējas.
Es-vijole, viņi-lociņi,
Kas braukā pār
Manu miesu
Tās tavas domas
Tik nāvīgas.
Vienalga.
Es ciniska
Ciniski ciešu.
Vienalga!
Viedokļi par dzejoli
 spirkalka  2005-11-08 14:15 
eu nu, kas par saapeem?!....
 anaels  2005-11-08 15:19 
dažreiz ir labi ka sāp... mīlu sāpes tās padara mūs par cilvēkiem ar sirdi
 dzerajs  2005-11-09 11:31 
Iemācījos tikko no galvas. Nodeklamēšu savam priekšniekam.
 klusaisMiileetaajs  2005-11-11 12:16 
Pa kuru vietiņu tu savā ķermenītī braukā ar vijoles lociņu?
 Tava_Stabilitate  2005-11-11 17:21 
Skarbs sviests.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?