vispirms vēl tevi

autors: Lichia [dzejoļi]

Cilvēkos eju drūmi vērīga
Bez apceres
Ļaunas sejas
Klejo bulvāros.
Pārdodos pūlim.
Ļaujos katram vējam.
Pārcel reiz mani pār Stiksas upi
Un ejam, ejam
Tajā ceļā, kuram neredz ne malas,
Ne galus.
Vispirms vēl
Gribu nopirkt divdesmit vienu gramu,
Arī mazuliet burvīgas substances
Atdod man lēti
Tāpat jau tā palietota
Tā tava-
Dvēsele.
Bet lai jau.
Tik un tā-
Mīlu,
Mīlu un gribu!
Izdzīvot, pārdzīvot
Un tad,
Tikai tad
Mirt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
spirkalka	2005-11-07 11:15
O jaa...!
gracekali	2005-11-07 13:00
tas buutu ideaali....
AKAA	2005-11-07 17:35
Varbūt cilvēks mirstot zaudē to 21 g, bet, ja nu tā nav dvēsele?
dzerajs	2005-11-09 12:11
Kas tā par upi? Pārņirgties var..!
Nomads	2005-11-09 16:02
Man ir laiva, man ir airis Esmu savā ziņā pārcēlājs Bet nav upes..un nav tā, kas pāri, tikai nāk prātā pār upi nolīkuši zari, kādi vītoli - varbūt, nāk prātā citi stāsti - par mangrovju birzīm, varbūt bet tie grami, par kuriem teici, tie ir tik smagi

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!