Bilu Heiliju klausott

še pieskar pirkstu gali
pie rakstu palaistuvēm.
un vārdi - domu gali
krīt neesošā zemē.

pamanu dienu ejot,
kājas sirdī ķeras.
caur lapām vējā smejot,
iet rudens laika grieži.

ar domu rokām mīļām
es katru koku glaudu.
šai raupjā mizas smaidā
sviež manī lapas naudu.

pār Latviju nāk ledus
ik stropā ielikts medus.
tik mazo bišu gari
ar mīlu sparno mani.