tek ūdens

autors: pooh [dzejoļi]

mīla ar mēli
prieka, laimes
nelabumu jūt...

kā kalmārs,
klusā okeāna sapnis.
slīd savu acu gaismā
dzelmju dzīļu tumsas
Dieva skarts.

tik daži gadi
šajā Saulē lemti
un vārdi
bieži
neapdomā vemti.

kā amonīti
atstāj dzīvi citiem,
kas manā
nesaprastā
niekā likta.

kas tukš,
ir tukša svarā.
un tukšam
tukāa smagais smagums.

un tajā
mīla
ar mēli
prieka,
laimes
nelabumu jūt...

un klusām sākums neāacies pats zūd.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
spirkalka	2005-11-04 10:55
miila ar meeli...mmm....:)
Turorist	2005-11-04 12:03
Laikam veel esmu par jaunu shaadiem tekstiem 8D
u_n_a	2005-11-04 14:02
dzejoli vai nu trāpa vai netrāpa un tas nav atkarīgs no gadiem :))) man patīk, bet Turist jau nav vainīgs, ja nesaprot...
spirkalka	2005-11-04 14:02
tu taa juuties - par jaunu?!
Turorist	2005-11-04 15:25
Vai tad mīlestība nav pūkaina un rozā?... pag! Un Santaklauss arī nav?... *
spirkalka	2005-11-04 15:29
IR! tas viss ir un es tam ticu! pat tad, kad pati paargjeerbjos par Salaveci!:)
Turorist	2005-11-04 16:49
Nu re! Tad jau arī Tu esi par jaunu :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!