Svītrojumiem vairs krāsas nepietiek...

Nodzēst uzzīmēto,
Nosvītrot uzrakstīto....
Un tā visu laiku-
Kaut ko nodzēst un pārsvītrot...

Tas tak tik viegli...

Tikai nekam pāri nenodaroša līnija
Burtnīcas lapā...
Tikai niecīgs ķēpājums-
Nu jau otrā burtnīcas lapā....
Tu jau nedomā...Tikai dari...
Pat nezinot ko īsti spēj un vari...
TAVI ir šie svītrojumi-ne mani...
TAVI sirdsapziņas neaptraipītie ķēpājumi...

Vai arī dzīve tik ķēpājumiem pārpildīta-tava?
Pilna nevīžīgu svītrojumu kā mana?...
Bet vai zini?
Nesaki vairs vārda neviena paša...
Viss tāpat jau skaidrs-
Teiksi,ka negodīgi sadalīta tinte-

Svītrojumiem vairs krāsas nepietiek...