Mazliet par...Tevi...

Ja tu paraudzīsies tukšumā-
skaudri smeldzošā-saltā,
Tad tukšums izzudīs...
Tā vietā tu raudzīsies sniegā-
mānīgi mirdzošā,baltā...
ja skatīsies acīs liktenim-
žēli, bet cerīgi...-
Tu sapratīsi,ka nekas starp mums
Nevar beigties tikai bēdīgi...

Neapstājoties skrien atmiņu pulkstenis...
Eglēs vēljoprojām netraucēti kaļ dzenis...
Tikai saule steigšus cenšas sameklēt pazaudēto dienu...
Tik izmisīgi kā vēl nevienu...

Kad aiz loga koki gaužas žēli-
es jūtu,ka sāpošās atmiņas
No manas sirds aiziet lēni-lēni...
Tās raud un lokās Mīlestības priekšā
Tik bezspēcīgi,cēli...

Un pēkšņi es saprotu-
Kādēļ bez tevis vakari šķiet tik vēli...
Kādēļ citu teiktie vārdi
manā sirdī tik tukši un mēmi...
Kādēļ bez tevis visi šie brīži tik sveši,savādi......