MS VIII

bīstami pulcējas vārdi
trauxmainos raxtos
nelasīti neraxtīti
drošībā kā sena inde
tumšā pudelē
trīs pilieni vārdu spēkam
vēl daži un paliek
izdedzināta zeme
[ilgi snieg pelni
pār tukšiem klajumiem]

* * *

ar trulu adatu ašiem dūrieniem
lāpām ikdienības deķi
reizēm dūrienu caurumi lielāki
nekā izdilums
aiz ielāpiem pazūd
dzīves krāsas
līdz nāve mūs kailus
kā atnākušus
pa varavīxnes tiltu
aizvedīs

* * *

meiteņu acis kā maldugunis
noviz nomirdz un dziest
ceļš un taka pazūd tumsā
kaut kur tālas sirēnu balsis vēl dzirdu
pirms
pār mani sakļaujas
akaču ūdeņu tumsa

* * *

meitenes tik ļoti izskatās pēc cerības
pēc stāsta kuŗu tu uzraxtīsi
visu mūžu tā arī neatrodas īstie vārdi
visas pasaules maldu grāmata
pilna nekad nenotikušu burtu un zilbju
[tomēr reizēm atmiņu mūza
atlido ar melīgiem spārniem
un stāsta nenotikušās dienas]