Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

debesis

zvaigznes debesīs trokšņoja
mēness kāri raudzījās logā,
redzot nodevīgo tveici sejā manā
tās ilgas pēc Tevis.

es apāvu spārnus
un kā balodis balts lidoju starp zvaigznēm skaļām
cerot, ka tieši šonakt arī Tu planēsi debesīs manās
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-10 18:02 
Šis ir pat labs, jo ir interesanti domas rosinoši salīdzinājumi, piemēram,
trokšņojošām zvaigznēm, tveice sejā un planēšana. :) Tie nav dzirdēti un attiecīgi
var dot impulsu ko dzejai arī ir jādara.
 zamir  2004-06-10 18:06 
:))) Paldies! Tava atsauksme man svariga! :) Tu jau zini! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?