es zinu

Un tas briljants, kas sēž uz Tava kakla, kā zirneklis spožs
Es zinu, kā pelnīts tas

Ne jau dūkās dienas,
Spelējoties ar pieneņu pūkām saulainā vasaras pusdienā

Un tas acu skatiens – zinošs, smags un dedzinošs
Es zinu, kā pelnīts tas,

Ne jau zemenes garšojot,
Vai baltos ābeļu ziedos aušojoties.

Es zinu, kas padarīji Tevi
Par to sievieti, kas sēž man pretī
Tik pakļāvīgu, bet tik netveramu,
Tik sirdij tuvu, bet tomēr miljardiem gadu tālu
Es zinu, kas bija tas!

Es zinu!