slapjām zolēm II

nāc pastaigā pa viļņainu taku
līdzās man
aug ābeles spokainas
tajās āboli briest
ik rudeni
viņi tos nolasa
un liek lielos grozos
tik lielos, ka es varētu iekūņoties
līdz nākamam pavasarim

nāc pastaigā ar mani pa šo taku
un aplūko čiekurus, kas mētājas pie kājām
nespersim šoreiz tos prom
lai nedomā skriet mums līdz
jo mums jāiet vieniem
uz to smilšaino kāpu
kur vasarās kāds noteikti volejbolu spēlē

nāc pastaigā man līdzi šo rudeni
paliec pie manis klātu
kopā siltāk esot
un klausīsimies priežu šalkā
trūdu smaržu baudot
zem mana sarkanā lietussarga.
nāc?!!