slapjām zolēm

rau, balkons pilns ar dzeltenām pienenēm
vai rudens neteici, ka esot?!
rau, un atkal jau zvirbuļu saimes salasās pie tava sliekšņa
ak, pareizi, tie sildās
un no lielā šķīvja knāba maizes drupačas

klau, nāru dziesmas tavā glāzē virmo
vai tu neteici, ka mēs še, uz zemes,
vēl pāris gadus padzīvosim un tad, kad laiks
jūras dzelmē atpakaļ?!
ak, jā! tas bija citreiz un citā iedomā