nezinam
Bezgala nogurusi
No pūkaina viltus
Bāžu galvu smiltīs.
Neredzu.
Nejūtu.
Neesmu!
Tinies.
Viss miris.
Ņemu mazliet formalīna,
Pa druskai balzamīna,
Pāris līķautu.
Viss izbijis.
Bet arī no pagājības
Tīri jaukas mūmijas iznāk.
Sen nav lijis-
Mūsu tuksnesājs nokaltis.
| Viedokļi par dzejoli |
| spirkalka |
2005-10-26 17:43 |
| ak dievs, Lic...:) |
| gelousy |
2005-10-26 17:52 |
| neatgaadini lietu!!! :)) |
| dann |
2005-10-26 18:11 |
| labi. |
| Lusyanna |
2005-10-26 20:50 |
Mrhm...Tu runā par tuksnešiem?:))
Tas man uzdzen jaukas atmiņas ;pp |
| citagaisma |
2005-10-26 21:02 |
| kad cilvēks atceras par lietu, būs dzīvotājs:))) (kaut arī domā, ka viss izbijis) |
| AKAA |
2005-10-27 13:43 |
jauks!
man asociējās ar tuksnesī zied kaktuss un vardīte gaida lietu:)) |
| Nomads |
2005-10-28 09:07 |
Ivanuška, muļķītis kavējas
Tik ilgi jāj
Dzīvības ūdeni azotē
Vecs, garu bārdu jau,
bez spēka un dedzības
Bet to ūdeni sataupīs, neizdzers
Un drīz jau būs klātu
Tad
tuksnesis uzziedēs
Visskaistākos ziedos
P.S. Daudz laimes, Lichia! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!