nakts bez pretindes

autors: Lichia [dzejoļi]

Es buros
caur tumsu,
Kaut daļa tavas kaitīgās iedarbības
Vērstos savādā mijiedarbībā
Blakusparādībās
No manis uz tevi.
Smieklīgi, melīgi
Niecīgi sajusties.
Es esmu viss,
Ko nespēj redzēt
Es esmu asaras
Es esmu ekstāze
Es esmu māte Terēze
Un pagrimusi kurtizāne
No Balzaka laikiem
Es esmu pazudusi sev
Pamazām.
Tavs garīgais ES
atkal spokojas
pēcpusnakts rēgainā stundā
manā zemapziņas bezapziņā
traucē snaudu,
atviļ gribu
un ielidina ēnainā stūrī.
Es grimstu.
Jo zinam,
Ka pretindes nav.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
gelousy	2005-10-25 22:54
vislabākās rindiņas:" Smieklīgi, melīgi Niecīgi sajusties.(..)Es grimstu. Jo zinam, Ka pretindes nav." man patiik!
akg	2005-10-26 07:58
patiikami ienirt vaardos:))
spirkalka	2005-10-26 08:56
esmu pazudusi sev....:) kolosaali!
AKAA	2005-10-26 09:19
"Es grimstu. Jo zinam, Ka pretindes nav." - tas man patika vislabāk:)
Lichia	2005-10-26 09:48
+++
humanitas	2005-10-26 12:17
Labi, sarunāsim tā, ka - par šo meitēnu - atraitni - šeit neviens labāk neraksta :)))
citagaisma	2005-10-26 21:57
humanitas, izskatās, ka Tu kasies!!!:)))
humanitas	2005-10-27 11:56
citagaisma - nekasos! :) Vnk dzejoli beidzot izlasīju! :D
spirkalka	2005-10-28 09:28
humanitas, es gandriiz uztveeru to personiigi. bet labi, ka saprotu - ne visiem dalot atlicis takts, meers un dziljums. jauks dzejolis.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!