Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
gandrīz buramvārdi
Kādas dīvaini indīgas margrietiņas
Tavā dārzā saziedējušas šonakti! Piedod, ak, piedod- manas skābās citronu ledenes Visas aiz oderes apmales Sabirušas. Gribēju tevi pacienāt ar kādu, lai raudi. Nesanāks. Ak, piedod! Nekas, tik un tā-gribu tevi Ievilkt tīklā Tik mirklīgi burvelīgā, Paņemt, paņemt, ieaijāt snaudā savādā (Patiesībā-letarģiskam miegam līdzīgā) Un nemodināt. Lai guli. Ziemas, rudeņus- Guli! Rītā nemodinātu-guli! Uz manas rokas. Mati sapinas mezglos Un sajūk Uz mirkli bezgalības Mēs kopā nu. Un guļamistabas stūrī- Pāris Cerberu Uz vakts. ___________________________________________________________________________ Cerbers- trīsgalvains suns; briesmonis, kura aste un krēpes veidotas no čūskām. Cerbers sargā ieeju Hadesā, mirušo valstībā. 20.10.05. 15:37 PM
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|