Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

gandrīz buramvārdi

Kādas dīvaini indīgas margrietiņas
Tavā dārzā
saziedējušas šonakti!

Piedod, ak, piedod-
manas skābās citronu ledenes
Visas aiz oderes apmales
Sabirušas.
Gribēju tevi pacienāt
ar kādu, lai raudi.
Nesanāks.
Ak, piedod!
Nekas, tik un tā-gribu tevi
Ievilkt tīklā
Tik mirklīgi burvelīgā,
Paņemt, paņemt,
ieaijāt snaudā savādā
(Patiesībā-letarģiskam miegam līdzīgā)
Un nemodināt.
Lai guli.
Ziemas, rudeņus-
Guli!
Rītā nemodinātu-guli!
Uz manas rokas.
Mati sapinas mezglos
Un sajūk
Uz mirkli bezgalības
Mēs kopā nu.
Un guļamistabas stūrī-
Pāris Cerberu
Uz vakts.
___________________________________________________________________________

Cerbers- trīsgalvains suns; briesmonis, kura aste un krēpes veidotas no čūskām. Cerbers sargā ieeju Hadesā, mirušo valstībā.



20.10.05.
15:37 PM
Viedokļi par dzejoli
 spirkalka  2005-10-21 10:45 
njaa... tas ir nopietni...:)
 Nomads  2005-10-21 12:14 
Sapņoju ka Tu esi tas Cerbers
Mati kā čūskas zirnekļa tīklā sapītas, to Niagāra mani
pārklāj kā klinti
Un tu esi mans klēpja sunītis
Bet es. Pamodos turpat.
Lija.
Kājgalī suns, draudzīgi piespiedies.
Bet visapkārt - svešums.
 Drusts  2005-10-21 13:30 
Dzejoli nu jā- TĀ TU..
 Jack_ass  2005-10-25 14:12 
tava inde ir mana paartika
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?