teātra karaMELES

autors: Lichia [dzejoļi]

Mēs uzspēlēti norunājam
ieskatīties-
Viens otram sejā
Tā abpusēji nepatiesi.
Nedabiski radīti vaibsti
Iegulst kaut kur tavos vaigukaulos
Un iezīmē ēnas
Tomēr tik sasodīti skaisti,
Lai arī neīsti.
Sarunājam paspēlēt pēc vienas partitūras
Tu tā ar mani
Mežonīga koķetērija ar nāvi
Es-
Tavi maldi
Un miglas malki
Ar baudas piegaršu
Tu man-
Spaids un raizes
Kas naktīs apciemot ienāk
Tagad mēs vienā stafāžā-
Tikai mainītām lomām
Tu mani pielūdz,
Es tevi ziedoju
negausības dieviem
Tu kļūsti par jēru,
Upurētu manas lepnības dievībai.

15.10.2005
15:47

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
citagaisma	2005-10-19 20:26
Malacis (tas par lepnības dievību). Talants - tas par dzejām :)))
erebos	2005-10-20 07:50
apskaužams vārdu krājums. un iekšās tik apskaužami daudz rakstāmā. aizraujoši.
spirkalka	2005-10-20 12:02
wow!!!!
humanitas	2005-10-20 14:09
ES VARU LABAAAAK!!! :)
citagaisma	2005-10-20 15:42
Nezin, vai te ir vietā salīdzinājumi...:) Tomēr, lai redzētu, vai Tev ir ko teikt, gribētos arī kaut ko no Tava izlasīt:)))
Nomads	2005-10-20 16:31
Bariņš automātistu ar zem plašķiem paslēptiem šaujamiem izstāvēja rindu pie biļešu kasēm, iejuka pūlī un ieņēma savas vietas balkonā Nekā tāda. Pieprasīja karameles - tās, skābās. Es jau nekāpšu vantīs, lai eklēru prasītu, vispār neko nelūgšu. Tikai būšu pacietīgs, vērošu un gaidīšu. Ļaušu nojaust, cik ļoti... tāpēc jau klusēšana nebūs meli, jo tu jau to dzirdēsi
Lichia	2005-10-20 20:30
Būt-nebūt? Paklusēt-neklusēt? Nogaidīt-negaidīt..? Kas būs, tas vēl tikai būs. Kas bijis, tas bijis. Svarīgs ir tikai tas, kas notiek tagad un te.
spirkalka	2005-10-21 11:19
bet kas buus, atkariigs no Tagad un Te

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!