arhaiskas sajūtas

Mēs raudam par tiem, kas
No dzīves aizgājuši
Vēl jāņogu vīnu nebaudījuši,
Apskurbuši no esības miera.
Šīs sēras ieēdas kaulos.
Sagrauž.
Mēs irstam, viss paiet
Kāds izzog stundas
Mēs dzeram un raudam,
Kļūstam veci
Viltīga groteska par
Pilnasinīgu dzīvi,
Par mīlu, par kaut ko īstu
Mēs aizejam
Drīz.
Ak, atmetam šo ironiju spīvo!
Neliegšos.
Tāpat jau tu zini, ka tevi
Mīlu,
Kaut arī matos ievelkas
Zirnekļains tīkltonis
Tik un tā
Ak, burvīgais, lai iedzeram!
Skūpsti manus bālos pirkstus,
Lai sasilstu
Aiz tilta saredzams gals-
Nāc!
Balts palags klājas pār
Esības neizturamo vieglību,
Sajūtu miegainību
/Es ceru, ka mirsim turot viens otra
plaukstas./