tā neesmu es un tas nav viņš

autors: Lichia [dzejoļi]

Tu mani spēlē
Tik neprasmīgi
Kā tā vecā sieviņa stacijas tunelī
Kaut kur Rīgā
Vienmuļi un apnicīgi
Čīgā mažorus un minorus
Pa stīgām
Saspīlētām
Tu mani kā
Tā večiņa Vecrīgā
Dauzi ksilofona
Metāliskos taustiņos
Un baudi
Kas par skaņu
Tik mežonīgu un skaļu
Ka grūti paciest
Nemākulīgi sastutētas pozas
Un pusmākslīgi ieturētas pauzes
Es nosaku diagnozi:
Mirsti.
Un pazūdi!
Nemet vairs manā cepurē
Naudu.

14-10-2005
02:58 AM

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Drusts	2005-10-14 13:50
Patīk dzejolis!:) ..varbūt pamāci kā Tevi spēlēt!?
Nomads	2005-10-14 14:30
Mirdini viņus nost Katram, kurš kļūdīsies - nāvi Sarežģīta partitūra nav attaisnojums Lichia džezs
huntingbun	2005-10-14 22:13
Labs..
Losergirl	2005-10-16 02:45
Jaa, skaits & skarbs dzejoliitis reizee
miserabilis	2005-10-16 13:53
Patika:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!