nepabeigts**

autors: Lichia [dzejoļi]

Tavs tēls
kā korozija alumīnijā
manī ierakstās
un deg liesmotām lapām krītot.
korumpēti korporeļi
svītrainām galvsegām
pa Doma laukumu noriet
Un smejās
Nav jau tiem seju
Jo tu-
Tu esi viens
Mans saulrieta piens
Mans vienīgais Dievs
Un sātana izdzimums
Dēmonisks enģelis
Liesmas, kas deg manā prātā
Mans naids
Un mani meli
Paisums un bēgums
Spējš pacēlums
Bezgalīgs kritums
Nāc kādā bulvāru klaidā ar mani
Nenožēlosi
Visu par to atdosi!
Atnāc!
Nopērc mani par sevis naudu!
(kaut kur nozagtas frāzes)
Drīz salnas.
Nāc.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Jack_ass	2005-10-04 13:30
man teetis staastiija kaa astonjdesmitajaa gadaa vinjsh skatiijaas tee vee raadiija maskavas olimpiaades nosleegumu un vinjam aciis bija asaras, peec tam vinjsh kljuva par panku un gaaja uz doma laukumu skatiities maakslas dienas, un tad sabruka pee es er es, kopsh taa laika panki vairs nav modee, mans teevs brauca uz laukiem un lasiija magones, kopsh taa laika viss, kas ir saistoss, ir aizliegts, kopsh taa laika kad lasiiju vinja jauniibas dzeju, man kaa noliedzeeja noliedzeejam jaarod laime un piepildiijums vienkaarshos dziives priekos
Jack_ass	2005-10-04 13:31
P.S. Drīz salnas. Jau eju.
Nomads	2005-10-05 11:54
hmmm..Tāds tādu atrod:) Jā, pasēdēt doma laukumā, nu ne tā smalki, bet maskējies Atcerēties savas cerības un cerēt piedzīvot savas atmiņas, būt un dzīvot citādi..bez baltā krekla un kaklasaites.
Jack_ass	2005-10-05 12:18
re kaadu tekstu atradu, internetaa: "Tramvajs klusi panāk pretī sliedes lēni pagriežas un klusi cieš Tavs tēls tik mierīgs cauri visām sāpēm prātā līdzcietīgi zvana Tikai spogulī jau klusi atnākusi viņa tevi mīloša un neredzama kā it viss šai labirintā visu mūžu ejot un nezinot ceļu ka vienīgā izeja ieiet spogulī un satikties"
Lichia	2005-10-05 19:19
paralelitātes nosacījumi. valdzinoša izmisuma smarža...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!