Kas esi Tu?

Kas esi Tu,
Kas saka man, ko darīt.
Kas esi Tu,
Kas liek man just,
Just mīlestību, sāpes.
Kas esi Tu
Mans draugs,
Kurš palīdz dzīvot man bez mokām,
Kurš sniedz man gudrību un laimi.
Kas esi Tu,
Kurš liek man rakstīt dzeju.
Kas esi Tu,
Kurš palīdz vadīt dzīvi, kā līksmu deju,
Ar prieka pilnu seju,
Bez rūpēm, kas notiks rīt?
Jo zinu, ka palīdzēsi man,
Zinu, ka nevedīsi ļauna darīt,
Jo tikai tad ir jādomā, kas notiks rīt?
Vai ļaunums neatgriezīsies tūlīt?
Varbūt rīt, vai aizparīt?
Bet nāksies maksāt tev par ļauniem darbiem,
Kurus pastrādājis esi pats.
Būs jādomā, vai rīt nāks diena,
Kad jāizpērk tev grēki,
Kad jācieš būs Tev paša dēļ.
Tāpēc labāk nedari tu ļauna,
Lai vēlāk pašam nebūtu tev kauna,
Par to ko esi sastrādājis,
Zinot, ka var savādāk,
Var labāk!
Var Dieva ceļu iet!
Tikai tad tev nebūs rūpju pilna seja,
Kas notiks rīt?
Tev būs saplānots jau viss tūlīt!
Kas notiks rīt,
Kam jānotiek ir aizparīt,
Tu spēsi pats būt dzīves noteicējs,
Tev nebūs jāliec galva kāda priekšā.
Tu sapratīsi,
Ka ļauna darīt tev nav vērts,
Jo cena tam ir pārāk augsta!
Tu zaudēt vari savu draugu,
Savu tīro, skaisto Dvēseli!
Kura zināja, kas darāms Tev,
Tik neklausījies viņā Tu,
Nu jāmaksā Tev dārgi būs.
Tev nebūs vairāk iespējas,
Kur vērst var visu uz labu.
Tev jāsaņem būs sods uz mūžu,
Vai nāve tā, vai ieslodzījums,
Viens par otru smagāki.
Vai nebij labāk dzīvot godīgi?
Savu dzīvi dzīvot laimīgi?
Bez rūpēm, kas notiks rīt.
Tagad zinu to,
Kas esi Tu.
Tu esi mana Dvēsele,
Kas liek man rakstīt dzeju
Un atspoguļot tajā savu seju.
Tiem, kas lasa manis dzeju,
Novēlu es atrast –
Savu īsto, labo seju
Un neslēpt to no citiem!
Kaut daudzi izsmej to.
Tie liekuļi un īgņas,
Kas savā sulā vārās,
Kam laba nav ko paust uz āru.
Tie lai labāk paliek mājās
Un nekad vairs nenāk ārā,
Pirms nav sapratuši ko tie dara!
Tāpēc vēlreiz vēlu – sastopiet,
Savu īsto seju atrodiet!
Ļaujiet savai Dvēslei pildīt darbus,
Kas paša Dieva rokām tajās likti!
Nedariet, lai Dvēslei būtu slikti,
Dariet tai, ko prasa viņa,
Jo viņa labi zina,
Kā padarīt Jūs laimīgus!