Vientuļnieces laime

autors: zilonene [dzejoļi]

Es izbaudu vientulību
Kā narkomāne, psihopāte, vājprātīgā.
Es mīlu dzīvi.
Uzspļaut tiem jēlajiem ļautiņiem,
Glumām mēlēm kas mani māca:
Dzīvot neviens neiemācīs.

Pretīgi cilvēciska pasaule -
Nežēlīga robotu rūpnīca.
Bezsirži, bezdievji, egoisti,
Sātaniski rupuči.

Es esmu viena un laimīga,
Pasaulē laimīgākā,
Jo man jūs neesat vajadzīgi,
Lišķīgie liekuļi.
Noslīkstiet savā ikdienībā!
Es peldos rūgtā kafijā
Un baudu vientulību,
Ko jums, liekuļiem, nepazīt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
psihopaate	2005-09-25 22:17
uuu, laps :D
sikatrons	2005-09-25 22:27
tas nav domāts personiski Tev,bet pieredze rāda,ka par vientulības laimi visskaļāk klaigā tie,kuri jūtas savā vientulībā nelaimīgi.
adlibitum	2005-09-25 22:39
Jā,nu tas ir kliedziens!Bet...cilvēki tomēr jāmīl,kaut vai sevis dēļ!
u_n_a	2005-09-26 09:33
...tas jau drīzāk dvēseles sprādziens un sauciens - cilvēki, palīdziet man!!! Spēcīgi! Katrā ziņā sajūtas pamodināja labāk nekā rīta kafija!
spirkalka	2005-09-26 12:10
nja. bija man liidziigs periods... taapeec dzejolis tik saprotams un tuvs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!