Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Melderim

Bikli saskatās zvaigznes
un pa kādai rit dzisdamas lejup,
tomēr nepanāk lietus lāses.

Dubļos mirkst kļavu lapas,
nejūtot pašas sava smaguma,
bet egle uz sienas šūpo savādas ēnas.

Uz brīdi pierimst vēji,
un smiltis zem vecajām liepām
smaržo pēc tikko samaltiem miltiem.
Viedokļi par dzejoli
 adlibitum  2005-09-19 21:59 
Vai tā būtu latvju haika ?Iedvesmo!
Ipaši izjūtu pēdējo rindu-smaržo...tiešām! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?