ASARAS.

autors: baltaislords [dzejoļi]

Kad uzpūš atmiņu vējš,
Man viegli iesmeldzas sirds.
Tā skrējiens bija tik spējš,
Ka acīs pat asaras mirdz.

Kad atceros rītus, kas atmiņā aust
Man ābeļdārzs priekšā, ziedos, kas plaukst.
Un gribas šo laimīgo brīdi,
Nezaudēt vairāk ne sprīdi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
delfija	2005-08-08 08:43
bet atminjas smeldziigu saapi caur sirdi kaa adatu dur...
_dreamgirl_	2005-08-10 00:29
taa nu vinjsh ir... patiesi un skaisti.. :)
_maGic_	2005-08-14 20:42
Jaa tieshaam ir kkas kopeejs!=)Man patiik, dzejiski..=)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!