Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nekas.

Es neteikšu ne vārda,
Kaut vārdu daudz ir man.
Vārdi visu ārda,
Pretī pārmetumi skan.

Mums runāt grūti,
Kā akmeņiem ,kas nekustas.
Mēs to zinām abi,
Mums vārdi nevedas.

Šis neredzamais spēks,
Sadragāja mūri,
Kas ilgi tika celts,
Gan jautri, gan brīžiem sūri.

Lai teiktu mīļus vārdus,
Ir vajadzīgs tik daudz.
Lai teiktu it nekādus,
Nav vajadzīgs nekas.
Viedokļi par dzejoli
 badziite  2005-08-07 10:13 
Viens no retajiem dzejoļiem te, ko izprotu! Man patīk! :))
 delila  2005-08-07 15:14 
nedaudz samociits, man liekas
 viibotne  2005-08-07 17:28 
N āc un pašēžam uz viena sola
e s tev pazīlēšu rokā
K as bij vakar , kas būs
rīt,
A tkal igās,
S apņos lolots
 viibotne  2005-08-07 17:30 
Nu re! laukumiņā labi sanāca, bet te it ne kā:(((
 delfija  2005-08-07 21:17 
ja skatieni riitu rasas laasee tver, tad miljie vaardi caur sirdi pluust un uzrunaa
dveeseli kluseejot :))
 Standzinieks  2005-08-07 23:12 
romantika - taa tik siena,
iekshaa notek cita sliena.
vajadziiba ir tik viena -

miesu kaaro, ne putnapiena...
 _maGic_  2005-08-14 20:44 
Shis ir tieshaam labs!Veldzee un ieoriecina dveeseli ar savu skaneejumu!Man patiik
skaista dzeja!!=)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?