Veltijums matei!

Mat!
Un atkal uzplaukst ziedlapinas,
Ka toreiz,kad nacu pasaule,
Un tava sirdi uzplauka zieds
-Milestibas zieds.

Toreiz biju svesa un pavisam nobijusies,
Kad pie tavam krutim -
Pirmoreiz tevi raudzijos.
Tavs labsirdigais smaids un siltums -
Lika kaut uz mirkli aizvert acis -
-Iesnausties,
Tad sapni tu man teici:
"Berns nomierinies!"

Ak Mat!
Padomu tu neliedzi
Smaidot man galvu noglastiji
Un atkal teici:
"Berns nomierinies,sanemies,sava sirdi ieklausies!"

Ak Mat!
Paskatoties apkart,es saprotu
-Nav vertibu,ko nedevi -
Tu iemaciji milet nesavtigi,
Tu iemaciji katra darba atrast prieku
Kaut ik mirkli stradajot.
Vienu no lielakajam dzives vertibam
Tu iemaciji - Nemelot!
Tu durvis uz pasauli man atveri,
Lielakas dzives vertibas manam pratam iedevi!

Mat!
Te es esmu,kaut uz celiem kritisu,
Piedosani lugt -
Par sirmajiem matiem,par grumbam,kuras tev sagadaju,
Un tikai tagad saprotu
Cik dazreiz dumja biju...

Mat!
Es dazas dzejas rindas,nevaru pateikt visu,ko man esi devusi,
Bet varu pateikt - Paldies!
Paldies par sapratni,Paldies par padomiem,
Paldies,ka dalijies ar pieredzi,
Paldies,ka esi un biji laba mate!!