Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

salūzt gaisma...

tik kails kā tava miesa
ir piedzimušais brīdis

salūzt gaisma...

tuvībā kā atvarā ievilktais
augums nepretojas

salūzt gaisma...

glāstiem nav
vajadzīgs surdotulkojums

salūzt gaisma...

ietriecas vēderā
noplukusi apziņas stēmele

salūzt gaisma...

nevarīgs acu skatiens
aizmigloti atver ēnas
uz mūsu augumiem
un ievelk dziļāk
glāstu jūrā

salūzt gaisma...

līdz pēdējai šūnai
izpil mans parafīns

salūzt gaisma...

kaila roka
iespraucas manī

es atveru vārtus
ilgi nebij jāgaida

salūzt gaisma...

nokrīt bite medus kausā
spārnus izpletusi
mirst iekodusi
konvulsijās raustoties
baudā...
Viedokļi par dzejoli
 Ade  2005-07-24 18:15 
ljoti labs!:)
 u_n_a  2005-07-25 09:38 
Tik mirklis no mūžības
...dievišķās dziras,
lai izspēlētu,
izsapņotu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?