mazliet

katram pret kaut ko ir pieradums
patiesi dziļš vai tikai bērnišķīgs untums
pilsēta pasaka priekšā visu
pilsēta tā - kurā nebrīve kūsā
balodim - balodim pieradums pret cilvēku
kad viņa paša sirds pukst mūsu miesā
un tev - tev pieradums pret dzīvību....
jel atbildi man - oponē, ja spēj
ja vari - tad kaut savu mazo brīvību
tur laukā sausajā vēl vējā ej un sēj
tā paturēsi dzīvību tik dārgo
kas gadu gaitā vērtību tik gūst
un atstāj savu pārliecību purvā
kur mūsu brīvība jau gadu simtus pūst