karstais laiks atstāj savas pēdas

kā man tīk tramvaju sliedes un trolejbusu vadi
kad krustojoties tie saplūst kopā par vienu -
ak kā meiteņu krūtis dejot tad sāk
Tu klausies radio un skumsti -
tā nedaudz koķeti, lai arī skumsti
un vējš ar smaidu sejā savas rokas
kad zem Taviem svārkiem bāž
Tu pēkšņi atmaigsti un soli atkāpjoties saki - nāc
Tu atkal klausies radio -
tā tagad esi cita Tu
un ļaujos Tev tik ļoti aplam kaislīgi
kā nedarītu to ja tik daudz Tevis nebūtu