meitenei, kas neko negaida:)

Kārtējais pūlis šķērso laukumu
Šķērso un neatskatās
Soliņa atzveltne sāk spiest muguru
Un viņa smaidot novēršas
Es paceļu acis un viņa novēršas
Es nenovēršos – uzstājīgi skatos
Satiekas kaimiņi un zvani skan
Bet viņa neko negaida – viņa novēršas
Sieviete man blakus atpūšas –
Ārā ir karsti, es pagriežos –
Viņa novēršas
Un meklē – kaut ko meklē tālumā
Brūnie kastaņu un sīpolmizu mati slēpj –
Slēpj patieso un sajūtamo
Spēlē orķestris
Un blakus divi lamājas
Mūs šķir ziedi
Laikam tāpēc viņa atkal novēršas
Bet neiztur un tomēr pieceļas
Kaut ejot prom vēl nedaudz atgriežas
Tad soļi negribīgi projām slīd
Uz pusi to kur Jēkab kazarmas