Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

fragments no sen rakstītas miniatūras

mēs esam vienīgie spoki
pārējie izgaisa miglā - tie tagad ir migla
gluzi ka tie milzu laikmetīgie koki
un man ir vienalga vai cirtīs tos vai zāģēs
vai urbinās līdz iztek beidzamā asiņu lāse
mana čaula grāvī tad gulēs -
un man ir vienalga vai vinu vai mana šī lāse
migla sabiezēs
un asaras mūs dziedēs
sabiezēs un dziedēs -
sabiezēs....
vai dziedēs?
Viedokļi par dzejoli
 Ade  2005-06-28 19:54 
+
 Komeeta_Naak  2005-06-28 20:00 
Trakot stipri tie laimetīgie koki sanākuši, gluži kā no Gredzenu pavēlnieka, tie
lielie staigājošie. Jebšu arī vides aktīvista jautājums par koku dzīves ilgumu, kurš
tā arī palika neatbildēts. Iekš tā visa man tāpēc tāda garlaicība uzmācās.
 dionee_dor  2005-06-28 21:37 
Arī Tev lāse košās krāsās !
 spirkalka  2005-06-29 08:40 
vienu laasi tev kaut kaa stipraaka...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?