dzīves mēslainē.

degradējušas smadzenes,
pilnas domu sēnalām,
kur tādam sevis zaudētam,
dzīves pabērnam iet?
-----------------------------
vēja slotas starp koku zariem,
pasaule pilna ar nātrēm un dadžiem,
putekļi,rūsa,puvuma dvaka
dzīves mēslainē iestiepjas taka.
sarp kaijām un suņiem no mēslu kaudzēm
viens otram kumosu zog,
šie dzīves nolemtie,vēl dzīvi apraktie
vairāk un dziļāk mēslainē smok..
visbaisāk ir tas,ka ir ar to mierā,
ka viņu jau kļuvis tik daudz,
tik mazs vairs viņos ir cilvēcīgā,
kaut sevi par cilvēkiem sauc.
--------------------------------
Jūs ,tie, kam visa dzīve vēl priekšā,
sev dzīves sārņus nelaižat klāt,
un neticiet spilgtajām maldugunīm,
kas purvā cenšas jūs vilināt.